VIZĪTES NORISE

No š.g.23.-25. maijam  biedrības  „No Salacas līdz Rūjai”  valdes priekšsēdētāja Evija Nagle un biedrības darbinieces Daiga Siliņa un Aija Žideņa devās vizītē uz Saksijas-Anhaltes pavalsts galvaspilsētu Magdeburgu Vācijā. Vizītes mērķis bija sagatavošanās starpvalstu sadarbības projekta norisēm.

  1. maijā pl.13.00 , iepriekš norunātajā vietā Magdeburgā tikāmies ar Štefiju Triteli ( Steffi Tritell), Hohes Bordes (HOHE BORDE www.hohe-boerde.de) pašvaldības vadītāju un vietējās rīcības grupas “Fleštinger Hohenzug” (Lokale Aktions gruppe “Fleshtinger Hohenzug” http://flechtinger-hoehenzug.de/aktuell/) valdes locekli.

Pirmā vizīte notika pašvaldības domē, kur tikām sagaidītas ar īpaši sagatavotu apsveikuma plakātu ēkas vestibilā. Tikām iepazīstinātas ar vietējās rīcības grupas sagatavoto programmu. Turpinājumā notika savstarpējā iepazīšanās un vizītes mērķu izklāsts. Sarunā piedalījās jau pieminētā pašvaldības vadītāja , VRG valdes locekle, VRG starptautiskā projekta “Plūškoka ceļš” vadītāja un pašvaldības attīstības departamenta speciālists Maiks Schulzs.

Atbildot uz mūsu izvirzīto sadarbības piedāvājumu – degradētu teritoriju iespējamu atgriešanu uzņēmējdarbības vajadzībām vai sabiedrības un mājsaimniecību lietošanai, Tritelles kundze pastāstīja par pašvaldības līdzšinējām darbībām, kas visādā ziņa risina šo mērķi. Ņemot vērā to , ka pašvaldībā vidēji gadā piedzimst 200 bērnu , ir jābūt programmām , kas atbalsta jaunās ģimenes. Ir izveidots projekts “Jaunais pērk veco” – tā ir kustība , kur jaunā ģimene saņem finansējumu vecu dzīvojamo ēku iegādei. Pašvaldība finansē veco māju renovāciju. Mājas, kas vecākas par 25 gadiem saņem atbalstu energoefektivitātes programmā ( siltināšana, alternatīva apkure un citi) Atbalsts apjoms tiek aprēķināts , izejot no bērnu skaita ģimenē.  Šie soļi lielā mērā samazina veco ēku tālāku sairšanu, kas neizbēgami notiek ,ja mājas īpašnieki ir devušies citās gaitās un mantinieki nav ieinteresēti namu apsaimniekošanā.  Sabiedrība/ uzņēmēji  tiek mudināti nākt ar priekšlikumiem vecu ēku jaunam pielietojumam. Mums tiks parādīti labie piemēri šajā jomā- vecas ēkas renovētas un atdotas uzņēmēju vajadzībām.  Mēs tiksimies ar uzņēmējiem biznesa inkubatorā, kas iekārtots vecā skolas ēkā. Zīmīgi , ka arī Magdeburgas apgabalā , līdzīgi kā pie mums notiek skolu samazināšanas process. ”Ciemos ir jāienes dzīvība, ir jāizmanto veco skolu telpas!”- tā saka Tritelles kundze. Viņa īsumā pastāsta arī par pašvaldības funkcijām un attīstību. Pašvaldība ir izveidojusies apvienojoties 14 mazām pašvaldībām . Šī reforma Vācijā notikusi  2014.gadā. Pašvaldībā dzīvo 19 000 iedzīvotāji , tā aizņem 17 000 h , reljefs ir līdzens. Zeme ir auglīga un jau no tāliem pirmsākumiem šeit cilvēki ir nodarbojušies ar cukurbiešu audzēšanu. Šī lauksaimniecības kultūra ir dominējoša arī šobrīd. Vienīgi cukura ražošana nu ir koncentrēta lielajos pārstrādes uzņēmumos, nevis mazajās manufaktūrās, kā senāk. Budžets no iedzīvotāju ienākuma nodokļiem ir ap 80 miljoniem EUR gadā. Pašvaldība nodrošina visas galvenās iedzīvotāju vajadzības- skolu ( 600 bērnu mācās 4 pamatskolās), bērnu dārzu ( 1700 bērnu ir vecumā no 1-10 gadiem) un doktorātu darbību, uztur rūpes par uzņēmējiem, apzinoties , ka viņu  budžetā iemaksātie nodokļi ir pašvaldības iztika. Bez tam – pašvaldība atbalsta vietējo krājaizdevu sabiedrību un sadarbojās ar 15 sabiedriskajām organizācijām , kas ir arī VRG biedru sastāvā. Pašvaldība sniedz plašu pakalpojumu spektru vietējām kopienām, uzņēmējiem: konsultē likumdošanā, grāmatvedības kārtošanā. Nav domāts radīt jaunas rūpnīcas, bet attīstīt vietējo mazo uzņēmējdarbību.  Pašvaldība sadarbojas ar vietējo rīcības grupu. Sabiedriskā labuma projektiem tā ir LEADER programmas līdzfinansētāja. Realizētie projekti ir nesalīdzināmi lielāki nekā LV – 500 000 EUR ir zemākais slieksnis. Par cik atbalsta intensitāte svārstās 40-45% robežās , saprotams, ka līdzfinansējums ir liels. Pašvaldība to maksā , vienlaicīgi mudinot VRG iesniegt tai prioritārus projektus. Tiek domāts par mūsdienīgu darba formu piedāvājumu- ar LEADER atbalstu tiek realizēti digitalizācijas un attālinātā darba projekti. To iesniedzēji ir gados jauni uzņēmēji un sievietes.

Sarunas turpinājumā attīstības speciālists Maiks Schulzs pastāsta par sadarbību ar VRG Stratēģijas izstrādes darbā un vietējās kopienas aktivizēšanā. Savukārt Ursula Duchrow mūs iepazīstināja ar viņu rīcības grupas un Austrijas VRG Vulkānzeme sadarbības projektu “Plūškoka ceļš ”http://www.holli-holler.de/  Izskanēja interesants piedāvājums – kļūt par šī projekta trešo partneri! Tas iespējams varētu notikt tālākā nākotnē.

Pēc vizītes pašvaldībā tikām aicinātas apmeklēt vietējās rīcības grupas realizētos projektus. Tā kā finansējuma lielāko daļu sedz pašvaldība, droši varam apgalvot, ka lielākoties tie ir sabiedriskā labuma kopprojekti. Kā pirmo apmeklējām atklāto baseinu. Tas par ļoti draudzīgu samaksu ir pieejams visiem iedzīvotājiem no maija līdz  septembrim. Unikāls ar īpašo ūdens attīrīšanas paņēmienu-  filtrēšanu caur dabīgiem grunts elementiem un oļiem. Tas ir lielākais šāda veida publiskais baseins Saksijas – Anhaltes pavalstī. Turpinājumā tikām iepazīstinātas ar uzņēmējdarbības atbalsta projektu, kur aitkopības saimniecība bija iegādājusies speciālo transportu dzīvnieku pārvešanai uz attālām ganībām. Lai mēs vairāk uzzinātu par vietējās rīcības grupas “Fleštinger Hohenzug” starptautiskās sadarbības projektu “Plūškoka ceļš”, tikām aizvestas un projekta ietvaros sastādīto plūškoku dārzu. Stāstījums par dažnedažādām aktivitātēm bija ļoti interesants. Sākot no augu kopšanas , līdz ogu ievākšanai un dažādajām pagatavošanas receptēm. Turpinājumā apmeklējām senjoru dienas centru. LEADER finansējumu senjoru biedrības saņem katram uzrakstītajam projektam, jo viņi tiek atzīti par VRG aktivitāšu  mērķgrupu. Pirmās dienas nobeigumā apmeklējām greznu klasicisma stilā celtu pili Shhlosā. Objekts bija nozīmīgs ar to, ka LEADER finansējums ir ticis izlietots vairākus hektārus plašā pils dārza restaurācijai . Šodien tas ir maksimāli pietuvināts autentiskajam franču pils dārza stilam.

  1. maija programma iesākās ar vietējās tūrisma asociācijas biedru sanāksmes apmeklējumu. Pats būtiskākais ko piefiksējām šajā sanāksmē bija tas , ka tika uzsvērts cik svarīga ir tūrismā iesaistīto uzņēmēju sadarbība. Viņiem ir izveidoti dažādi tematiskie tūristu ceļi- kā piemēram “Cukura un biešu ceļš”, “Saldās durvis”, “Sāls durvis”. Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka svarīgi ir uzzināt arī par negācijām, ja kāds nav bijis apmierināts, nav saņēmis to ko gaidīja. Pie kļūdām ir jāstrādā , nav šaubu , ka tādas rodas tiem , kuri darbojās. Ir izdotas ļoti pārdomātas un informāciju bagātas brošūras- ceļveži. Brošūru sagatavošana ir uzticēta profesionāļiem- fotogrāfiem un  dizaineriem. Tas labi redzams vērojot brošūru “Garšīgums no dzimtenes virtuves”.  Kā nākamais objekts bija vietējā sākumskola. Tur notika bērnu aktivitātes kopā ar apdrošināšanas kompāniju. Apdrošinātāji par mērķauditoriju pareizi ir izvēlējušies bērnus, jo viņi ieklausās visā , kas ir interesants un pamācošs. Ir skaidrs , ka tas tiks izstāstīts mājās. Ļoti vērienīgu pašvaldības un VRG projektu mums parādīja attālākajā ciematā – baznīcas jumta , ērģeļu un iekštelpas rekonstrukcija. Finansiāli lielākais projekts. Lai gūtu plašāku ieskatu uzņēmējdarbības attīstībā, mums izrādīja vienu no lielākajām cukurbiešu saimniecībām. Mūs uzņēma saimnieks , cienājot pie kafijas galda , izstāstīja par attīstības vēsturi, kā ēkas pēc kara iegādājās viņa vecāki, kādi ir šodienas plāni un izaicinājumi.  Cukurbiešu audzēšana reģionā palielinās, tas dod ievērojamus ienākumus gan pārdodot izejvielu cukura ražotājiem , gan saņemot ES tiešmaksājumus. Šobrīd cukura pārstrāde notiek lielajos korporatīvajos uzņēmumos, kuru akcionāri ir arī izejvielas ražotāji. Slogs teritorijai ir mazās , pamestās cukura ražotnes. Tās mūsu apmeklētajā teritorijā vien bija divas. Mēs uzdevām jautājumu Maikam Schulzam – ko plānojat iesākt? Minējām , ka tieši šo problēmu risināšana ir mūsu plānotajās sadarbības projekta aktivitātēs. Vizītes turpinājumā  apmeklējām skolas jaunbūvi un jauniešu centru.

Nobeiguma sarunu veltījām plānotā sadarbības projekta mērķu izklāstam. Secinājām , ka abu valstu partneriem  aktuālas ir degradētu teritoriju sakārtošana un izmantošana saimnieciskiem mērķiem. Pastāstījām , ka mūsu darbības teritorijā ir izstrādāti kūdras purvi, kas kļūst par CO2 piesārņojuma palielinātājiem. Ko efektīvu ar tiem iesākt, vai tur ir iespējam kāda nebūt uzņēmējdarbība?  Sadarbības projektā mēs vēlamies  uzzināt par Saksijas-Anhaltes pieredzi šajā jomā un iespējām to pārņemt. Apmeklētajā reģionā , kas atrodas Magdeburgas pievārtē, norit intensīva lauksaimniecība. Austrumvācijas  daļā  pēcpadomju gados , līdzīgi kā pie mums, teritorijās  ir palikušas pussabrukušas  padomju laiku būves. Vecās cukura rūpnīcas un kolektīvo saimniecību būves ir kļuvušas par graustiem. Kopā ar  vācu partneriem mūsu mērķis ir piesaistīt augsti profesionālus vides speciālistus , kuri varētu mūs pamācīt kā racionālāk sakārtot šos objektu. Papildus tam mūs interesē  apmainīties pieredzē par salmu izmantošanu lauku māju būvniecībā. Mēs bijām vienādās domās par to, ka aizvien  vairāk mūsu sabiedrības locekļi izvēlas dzīvot zaļi, netērēt neatjaunojamu dabas resursus , bet pēc iespējas izmantot atlieku produktus jaunu būvmateriālu izgatavošanai. Mēs  vēlējāmies  atrast līdzīgi domājošus Vācijas pusē.

 

Daiga Siliņa , biedrības   „No Salacas līdz Rūjai”  valdes locekle