Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Atskats uz redzēto pieredzes apmaiņas braucienā "Veiksmei pa pēdām"

Klāt gada nogale, laiks, kad biedrība “No Salacas līdz Rūjai” rīko jau par tradīciju kļuvušo pieredzes apmaiņas braucienu uz kādu no vietējo rīcības grupu (turpmāk tekstā – VRG) teritorijām. Šogad vēlējāmies smelties iedvesmu no kaimiņzemes Igaunijas uzņēmīgajiem ļaudīm, tāpēc no 5. līdz 6. decembrim desmit cilvēku sastāvā devāmies uz Igauniju. Pirms vairākiem gadiem pie sevis uzņēmām Igaunijas dienvidu daļas un Peipusa piekrastes VRG delegāciju un bijām saņēmuši uzaicinājumu doties atbildes vizītē. Mūsu maršruta gala mērķis bija Peipusa ezera piekraste, apciemojot 4 VRG, kas šajā teritorijā realizē LEADER finansētas aktivitātes un īsteno projektus. Kaut arī attālums starp VRG “No Salacas līdz Rūjai” teritoriju un Peipusa piekrasti ir nosacīti neliels, ja vērtējam to Eiropas ceļu mērogā, liela daļa no mums šajā Igaunijas reģionā bija pirmo reizi. Ar sajūsmu un lielu ieinteresētību uzklausījām VRG sagatavotās prezentācijas, apmeklējām izvēlētos uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas. Divas dienas ir mazs laiks, lai apskatītu visu - pabūtu Peipusa ezera piekrastes vecticībnieku ciematos, paviesotos pie tūrisma uzņēmējiem “Sīpolu ceļā” un zemledus makšķernieku servisa vietās, tomēr mums tas izdevās pateicoties pārdomāti izstrādātai programmai un grupas vadītājam un tulkam Jānim Prangelim.

5.decembra agrā rītā devāmies uz Tartu, kur mūs laipni sagaidīja VRG „Tartumaa Arendusselts” valdes locekle Liis Lainemäe. Mūs iepazīstināja ar organizācijas darbību, viņu teritoriju īpašajām attīstības tendencēm un iedzīvotāju izvietojumu, iekļaujot ciemu un pilsētu raksturojumu.

Tūrisma nozare ir tā, kuru šajā teritorijā ir nolemts attīstīt ar vērienu. Tiek piesaistīti līdzekļi teju no visiem iespējamiem ES Finanšu avotiem, arī pašvaldību un privāto partneru līdzekļiem. Popularitāti ir ieguvuši vairāki projekti. Viens no tiem “Onion route” (Sīpolu ceļš). Nosaukums ”Sīpolu ceļš” ir dots vecticībnieku ciematu atrašanās joslai gar Peipusa ezera krastu. Sīpolu audzēšanas tradīcijas pirms vairāk nekā 400 gadiem ir atnākušas kopā ar ieceļotājiem no Sibīrijas un citiem tāliem Krievijas reģioniem, kur reformējoties pareizticīgo baznīcai, uzsāka vajāt tos, kuri vēlējās saglabāt savu piederību vecticībai. Sīpolu audzēšana ir tikai viens no bagātā kultūras mantojuma. Mēs iepazinām arī savdabīgo ēdienu garšu. Piekrasti apdzīvo gan krievi, gan igauņi un tas arī nodrošina bagātīgo kultūras daudzveidību. Projekta “Sīpola ceļš” galvenais mērķis ir attīstīt un reklamēt Peipusa ezera reģiona tūrismu un atbalstīt tā izaugsmi. “National Geographic” projekta “Living on the Edge” ietvaros ir iegādi 28 dzeltenie logi (rāmji), tie ir uzstādīti īpaši izvēlētās skaistākajās vietās tā, lai dabas mīļotājiem burvīga ainava pavērtos raugoties caur dzelteno rāmi abos virzienos. Ar LEADER finansējuma atbalstu ir sagatavoti un pavairoti daudzi informatīvie materiāli, ļoti interesanta ir dzelteno rāmju karte, kas aicina tūrisma entuziastus apceļot visas iezīmētās vietas un iemūžināt sevi uz skaisto ainavu fona. “Sīpolu ceļš” un “Dzelteno logu” iezīmētās apskates vietas ir inovatīvi projekti un abos šajos projektos sadarbības partneri ir visas 4 mūsu braucienā apmeklētās VRG .

Pēc tikšanās Tartu devāmies uz Varnjas ciematu, kur iepazināmies ar vienu no LEADER projektiem - viesu māju “Mesi tare”(Medus istaba). Saimniece mūs izrādīja un izstāstīja stāstu par viesu mājas izveidi, kā arī pasniedza gardas pusdienas. Cik garšīgi bija pīrādziņi ar ceptu sīpolu pildījumu un žāvētas gaļas zupa, kur garšai pievienotas kaltētās sīkās Peipusa zivtiņas – sauktas par stintēm! Pēc maltītes devāmies uz mūsu brauciena nākamajiem 2 objektiem. Peipsimaa apmeklētāju centrs ir izveidots ar mērķi saglabāt vietējo tradicionālo rokdarbu prasmes un attīstīt unikālo krievu vecticībnieku ciematu kā tūrisma galamērķa teritoriju. Tālāk devāmies uz Alatskivi ciematu, kuru daudzi atpazīst ar atjaunoto arhitektūras pieminekli baltvācu muižu. Nu šajā ciematā tūristi var apmeklē arī Veinimaja (Vīna māja), kuras saimniece ir Külli Must. Vīnadarīšanas jomā mūsu tautas ir ļoti līdzīgas- radošums izpaužas interesantu garšu un aromātu meklējumos. Kulli mums stāstīja par savu mazo vīna ražotni un piedāvāja degustēt sešus no saviem iecienītākajiem vīniem.

Kā pēdējos 2 objektus pirms došanās uz naktsmītni, apmeklējām VRG Jõgevamaa Cooperation Chamber teritorijā esošo Mustvee Jahtklubi (Jahtu klubs), kur LEADER finansējums tika izlietots kluba ēkas celtniecībai . Kluba prezidents Igors Borodins mums pastāstīja par to, kādiem mērķiem tiek izlietotas telpas. Tas ir svarīgs, jo tiek apmācīti kuteru un jahtu stūrmaņi. Igors, pats būdams profesionāls kuģa stūrmanis ir tiesīgs veikt šo atbildīgo darbu, un katru gadu ap 300 cilvēkiem nokārto starptautisko kuģošanas licenci. Kursanti brauc arī no Latvijas. Mustvee pilsētā mūs iepazīstināja arī ar otru uzņēmējdarbības projektu, kas ir ļoti nozīmīgs pilsētas infrastruktūrai. Tā ir bijusī sabiedriskās ēdināšanas ēka, kurā jaunie saimnieki ir iekārtojuši kafejnīcu un banketa zāli lielāku viesību rīkošanai, kā arī, uzbūvējuši ēkai trešo stāvu, kur nu ir iekārtoti 11 viesnīcas numuriņi.

Otrajā dienā devāmies uz VRG Peipsi-Alutaguse Chamber of Cooperation teritorijas uzņēmumu “Alutaguse juust OÜ”, kurā saimnieko brālis un māsa. Viņu bizness ir īpašu sieru ražošana. Īpaši tie ir ne tikai pagatavošanas tehnoloģijas un garšas ziņā , bet arī ar to, ka tie ir Igaunijas dārgākie sieri. Pienu iepērk no netālu esošās piena lielfermas. Daudzums nav liels- tikai 500 kg nedēļā. No svaiga, nepasterizēta govs piena ražo bree tipa sieru , izmantojot trīs tipa pelējuma sēnītes - baltā, zilā un zili baltā ( izskatījās pelēka). Bez bree tipa siera tiek gatavotas arī īpaši gardas siera uzkodas. Mums bija iespēja šos sierus nodegustēt un iegādāties sev iecienītāko. Tālāk apmeklējām “Iisaku muuseum” (Vēstures muzejs). Tur mums bija iespēja aplūkot dažādas ekspozīcijas vairākās zālēs. Muzeja darbiniece mums pastāstīja interesantākos vēstures faktus. Turpat pretājā ielas pusē kopā ar VRG Peipsi-Alutaguse Chamber of Cooperation administratīvo vadītāju Lee Roosa devāmies uz organizācijas telpām, kur tikām iepazīstināti ar VRG darbību un projektiem. Lai gan laiks mūs šajā braucienā nelutināja, kopā ar Lee braucām aplūkot arī pašu Peipusa ezeru, kur ar LEDER finansējumu ir uzbūvēti daudzi objekti ezera promenādē kā arī finansēti uzņēmēju projekti kempingu būvniecībai. Kā pēdējo apskates objektu mūsu braucienā iekļāvām Rapina Loomemeja (Jaunrades māja). Jaunrades mājas izveides ideja radusies no domas, ka teritorijas cilvēkiem ir jābūt vietai, kur sevi apliecināt un atmodināt savu radošumu. Šeit pieejamas dažādas darbnīcas – keramikas, mākslas un stikla darbnīca, austuve, alus brūvētava, vīna darītava, profesionāla virtuve, skaņu ierakstu studija, semināru telpa, izstāžu zāle. LEADER atbalsts ir sniegts keramikas un stikla darbnīcas inventāra, skaņu ierakstīšanas telpas tehnikas, kā arī šūšanas darbnīcas inventāra iegādei. Kā viens no svarīgākajiem projektiem tika pieminēts interneta optiskā kabeļa ierīkošana Rapinas pilsētā, mūs tas pārsteidza, jo Latvijā šāda mēroga projektu finansēšanai LEADER netiek izmantots. Divās dienās apmeklējām lielu daļu no Peipusa piekrastes un braucot bieži redzējām uz ēku jumtiem izvietotas saules baterijas, arī saules kolektoru stacijas pie ražotnēm. Tas arī savā ziņā bija pārsteigums- tātad Dienvidu Igaunijā saule spīd vairāk, jo pie mums, Ziemeļvidzemē, šāda veida enerģijas ieguve nesaņem LEADER finansējuma atbalstu.

Igaunija ir iedvesmojoša, un mēs varam būt laimīgi par iespēju smelties viņu pieredzi un darīt skaistāku un bagātāku mūsu Latviju!

Atskats uz pieredzes apmaiņas braucienu "Ieraugi pats savām acīm."

Laiks, kad padarīti rudens darbi un līdz gada nogalei ir klusāks periods ir īsti piemērots, lai dotos apmeklēt tuvākus un tālākus Latvijas novadus. Mūsu biedrībai rudens pieredzes apmaiņas brauciens ir kļuvis par tradīciju. Pērn pabijām Liepājas pusē , kur iepazināmies ar lauku teritorijā realizētajiem uzņēmēju, biedrību un pašvaldību projektiem, bet šoruden apmeklējām Gulbeni un Alūksni. Novembra pirmajā nedēļā biedrības darbinieki kopā ar uzņēmējiem, mājražotājiem, pašvaldību darbiniekiem un NVO pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņas braucienā pie LEADER projektu ieviesējiem- biedrības “Sateka” un biedrības “Alūksnes lauku partnerība”. Brauciena mērķis bija iepazīties ar lauku teritorijā realizētajiem projektiem, smelties idejas un satikties ar cilvēkiem, kuru dzīves un darba gaitas noris tālu prom no lielajām pilsētām.

Dienai austot, agri no rīta devāmies uz Gulbenes novada Rankas pagastu. Ieradāmies mazā lauku ciematā- Rēveļos. Tā pat kā cituviet Latvijā, arī šeit iedzīvotāju skaits ir stipri sarucis- darba meklējumos tie devušies uz pilsētām Latvijā vai aizjūrās. Daudzas dzīvojamās mājas un pagasta vajadzībām izmatotās būves ir tukšas. Tomēr vietējie iedzīvotāji atrod iespējas, kā saglabāt un apdzīvot vietas, kas ir nozīmīgas viņu dzīves ritējumam. Ēka, kurā līdz 2009.gadam atradās Rēveļu Elizabetes pamatskola, tagad tiek izmantota citām vajadzībām. Tur ierīkots Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs, Gaujasrēveļu biblioteka un Jauniešu iniciatīvu centrs “B.u.M.s.”. Šis bija lielisks piemērs kā izmantot ēku, kas palikusi bez pielietojuma. Pagalmā Rankas novada dome ar LEADER programmas finansējuma palīdzību īstenojusi projektu “Saieta laukuma izveide Rankas pagastā”. Ir iekārtots laukums ceļotāju un vietējo iedzīvotāju vajadzībām- kamīns, nojume ar galdiem un soliem, skaisti apstādījumi un tiek plānota arī dīķa teritorijas labiekārtošana. Savukārt telpas bijušajā skoliņā tiek izmantotas izstāžu un pasākumu rīkošanai. Mēs iepazinām cilvēkus, kuriem rūp viņu dzimtā puse un kuri ar lepnumu par to stāsta!

Tālāk mūsu ceļi veda uz Lejasciema pagastu, kur saimnieko biedrība “Sporta klubs “Lejasciems”. Ar LEADER fondu finansējumu šeit izveidota trase sporta aktivitātēm un uzbūvēts tornis alpīnisma iemaņu apgūšanai. Bērni un jaunieši no visas apkārtnes labprāt šeit sporto un pavada laiku apgūstot dzīvei noderīgas prasmes. Mūsu vērtējums pēc Sporta kluba apmeklējuma ir- jauniešiem gribas būt kopā un mācīties no pieaugušajiem, kuri viņus motivē darboties, kuri ir piemērs kā īstenot savus sapņus , mācīties un būt noderīgiem sabiedrībai.

Mūsu garšu kārpiņas apmierināja nākamais programmā ietvertais objekts, kas mūs aizveda līdz Gulbenes – Alūksnes bānītim. Šeit sieru un vīnu degustāciju mums pasniedza SIA “Pakalnieši” un uzņēmums “VECPĀPĀNU mājas vīns”. Mums piedāvāja 14 dažādus sierus un 3 veidu vīnus. Dažus no tiem bija iespēja arī iegādāties. Lielisks piemērs kā sadarboties tūrisma infrastruktūras uzturētājiem un vietējiem uzņēmējiem. Mazais un omulīgais šaursliežu dzelzceļa vagoniņš var kalpot arī par vietu , kur nobaudīt Gulbenes novada garšas.

Tālāk devāmies uz Stradu pagastu, kur apciemojām uzņēmumu SIA “RWW”. Jaunie uzņēmēji nodarbojās ar dizaina priekšmetu un mēbeļu ražošanu. Ar iegūto LEADER finansējumu, tika īstenots projekts “Tehniskā aprīkojuma iegāde SIA “RWW” uzņēmuma efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai”. Šobrīd uzņēmums veic gan individuālus pasūtījumums, gan savu produkciju piedāvā tiešsaistes tirdzniecības internetplatformā Etsy. Prieks bija par to, ka gados jaunie cilvēki – jaunā ģimene par savu dzīves un darba vietu šobrīd ir izvēlējusies laukus. Valmiera, kurā augusi un skolojusies uzņēmēja, nu tiek apmeklēta biznesa nolūkā vai apciemojot vecākus.

Pēc lieliskām pusdienām Kantes krogā, devāmies uz Gulbeni - vietu, kur izveidots un attīstīts mūsdienīgs autoserviss. Šeit saimnieko uzņēmums SIA “Spēkrats A”. Ar LEADER iegūto finansējumu, uzņēmums īstenojis projektu riepu servisa un riteņu ģeometrijas regulēšanas pakalpojumiem. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka klientu pietiek un uzņēmumam ir ilgtspējīgas attīstības iespējas. Arī šis jaunais uzņēmējs ir pārcēlies no lielpilsētas uz Gulbeni. Rīga – tās ir gan lielākas iespējas, gan lielāka konkurence! Uzņēmējs ir atradis ļoti specifisku un pieprasītu pakalpojuma nišu, tādēļ darba pietiek.

Pilsētā par mājdzīvnieku labsajūtu rūpējās SIA “Paulavet” veterinārās klīnikas veterinārārstes – māte un meita, kas ar iedvesmu un lielu atbildību darbojās savā profesijā. Viņas mums laipni izstāstīja par uzņēmuma vēsturi, projekta tapšanas un ieviešanas gaitu. Ar LEADER finansējuma līdzekļiem, uzņēmums varēja iegādāties jaunāko aprīkojumu kvalitatīvai pakalpojuma nodrošināšanai- rentgena aparātu.

Biedrība “Krustalīces mantojums” Gulbenes evanģeliski-luteriskā baznīcā īstenojusi projektu Kultūrvēsturiskā mantojuma restaurācijai un vides sakārtošanai. Šeit mums bija iespēja vizuāli to aplūkot. Sirsnīga bija tikšanās ar draudzes vadītāju un mācītāju. Saņēmām laba vēlējumus un svētību mūsu iecerēm.

Iestājoties tumsai, ieradāmies pie mājražotājiem, uzņēmuma SIA “Pededzes” mājvietā. Tur mūs laipni uzņēma un pacienāja ar zāļu tējām, medu un mājās ceptiem pīrāgiem. Interesentiem bija iespēja iegādāties arī sapakoto produkciju. Pa ceļam uz mūsu naktsmītni “Vonadziņi”, aplūkojām arī Stāmerienes vēsturisko centru.

Ceļojuma otrās dienas rītā devāmies uz Alūksnes pusi. Kā pirmo apskatījām Sabiedrisko centru Kalncempjos. Šajā pagastā ir tikai 184 iedzīvotāji, neskatoties uz to, sabiedriskā centra projekts bija ļoti nozīmīgs, lai iedzīvotāji savu brīvo laiku pavadītu nevis katrs savā viensētā, bet visi kopā atjaunot kopā sanākšanas tradīcijas. Šī ideja attaisnojās. Mēs pārliecinājāmies , ka arī šajā pagastā visu izšķir aktīvs un radošs cilvēks! Sabiedrības centrā strādā arī jauka un sirsnīga vadītāja. Kopā ar Kalncempju pagasta pārvaldes pārstāvjiem viņa īstenojusi arī otru LEADER projektu, ar mērķi uzlabot vietējo iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Kad bijām nonākuši Alūksnes pilsētā, mums bija lieliska iespēja iepazīties ar biedrības “Alūksnes lauku partnerība” mājvietu. Šajā ēkā atrodas arī Alūksnes novada Sabiedrības centrs un biedrība “Ūdens motosporta klubs “NordOst””, uzzinājām arī par viņu īstenotajiem LEADER projektiem.

Uzņēmums “Stick with us” ir vēl viens LEADER fondu finansējuma ieguvējs, kura īpašniece īstenojusi projektu “Velo uzlīmju ražošanas attīstība”. Tāpat kā Gulbenes mēbeļu ražošanas uzņēmums, arī jaunā uzņēmēja , STICK WITH US vadītāja Nadīna Dudare savu produkciju piedāvā internetplatformā Etsy.

Mūsu nākamais objekts ko apmeklējām bija SIA “LINDEN” - viens no ģimenes uzņēmumiem, kurš, papildus jau ilggadīgam apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumu tīklam “Līna”, uzsāka apģērba ražošanu, tādejādi turpinot attīstīt nesen izveidoto zīmolu “Branchess”. 2017.gadā uzņēmums iesniedza LEADER projektu, kura ietvaros tika izveidota apģērbu šūšanas darbnīca Alūksnē un uzsākta neliela sieviešu apģērbu ražošana. Pirmie modeļi jau ir pieejami veikalos “Līna”/“Branchess”. Tikšanās ar uzņēmēju bija ļoti iedvesmojoša! Centība un prasmes vadīt biznesu- tās ir galvenās viņu raksturojošās iezīmes,

Pusdienas mums pasniedza ģimenes uzņēmumā SIA “Benevilla” - viesnīcā, kas savu darbību uzsāka 2016.gadā un tajā pašā gadā iesniedza 2 LEADER projektus. Viena projekta ietvaros tika veikta daļēja ēkas atjaunošana, izveidojot nelielu, omulīgu viesnīcu “Benevilla” ar 6 numuriem un ēdamzāli. Otra projekta ietvaros tika izveidota kafejnīca, kurā sezonas laikā tiek tirgoti savi augļi un ogas, un tiek piedāvāti dažādi to produkti – limonāde, saldējums, kūkas, deserti, u.c. Viesnīcas saimnieki mūs cienāja ar Alūksnes vietējiem ēdieniem un dzērieniem.

Alūksne lepojās ar savu svaigi rekonstruēto Alūksnes Kultūras centru un labprāt to izrādīja arī mums. Pēc lielām pārvērtībām kultūras dzīve šeit sit augstu vilni. Deju kolektīviem “Jukums”, “Olysta” un U.Sedlenieka Alūksnes tautas teātra “Slieksnis" attīstībai ir īstenoti arī LEADER projekti un to ietvaros ir notikusi gan kolektīvu tērpu gatavošana un vēlāk īpašu programmu veidošana, gan kamerteātra skatuves iekārtojuma pabeigšana un jaunu teātra izrāžu iestudēšana.

Mūsu pēdējais objekts šajā braucienā bija uzņēmums SIA “TTR Company”, kas savu darbību uzsāka 2012.gadā. Uzņēmums ir atpazīstams vietējā tirgū un nodarbojas ar metāla izstrādājumu ražošanu. Uzņēmumā ražo dažādu jumtu segumu furnitūru, guļbūvju furnitūru un nodarbojas ar individuālu pasūtījumu realizēšanu (atbalsta margu, vārtu un sētu, karogu mastu un citu metāla izstrādājumu izgatavošanu). Tā vadītājs ir Nauris Teters. LEADER projekta ietvaros tika iegādātas jaunas iekārtas metālapstrādes darbu veikšanai, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus. Tā kā uzņēmums ir neliels tā mērķis ir attīstīt ražošanu, ražojot inovatīvus un augstas kvalitātes produktus.

Pirms došanās atpakaļ uz Valmieru mūs pacienāja ar Alūksnes tradicionālo ēdienu- profitroļļiem. Tie ir kraukšķīgi, klimpām līdzīgi krikumiņi, kurus pasniedz kopā ar buljonu. Brauciens bija noslēdzies, priecīgi par redzēto un baudīto devāmies atpakaļ uz mājām.