Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Divu dienu mācību un pieredzes apmaiņas pasākums Latgalē “Lauksaimniecības blakus produktu izmantošana būvniecībā un būvmateriālu izgatavošanā.”

Nu jau vairāk kā gadu biedrība īsteno stapvalstu projektu “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās". Projekts tiek īstenots kopā ar vietējām rīcības grupām Latvijā - biedrību Vidzemes lauku partnerību “Brasla” un Vācijā “Fleštingera grēda”. Aktivitātes tiek īstenotas 3 posmos un par dažām no tām jau esam šeit dalījušies arī ar Jums. Šoreiz biedrība kopā ar uzņēmējiem un teritoriju pārstāvjiem devās uz divu dienu mācību un pieredzes apmaiņas pasākumu Latgalē "Lauksaimniecības blakus produktu izmantošana būvmateriālu ražošanā.” Šajā rakstā dalīsimies ar Jums savos spilgtākajos iespaidos par kaņepju saimniecības Obelisk Farm apmeklējumu.

14.jūlija agrā rītā devāmies uz mūsu paraugobjektu - ģimenes saimniecību Viļānu novada Obelišku ciematā, kur 0,5 ha platībā tiek audzēta sējas kaņepe, kas derīga izmantošanai gan produktu pāstrādē, gan būvmateriālu ražošanā. Saimniecībā mūs sagaidīja Andris, viņa sieva Debora un divas viņu atvases. Andris apmeklējuma sākumā mums pastāstīja kā viņš un viņa ģimene īstenoja savu sapni un no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latgalē, lai būtu tuvāk dabai un nodarbotos ar ko tādu, kas atbilstu viņu dzīves filozofijai un dotu iespēju nodrošināt ģimenei iztiku. 2019.gadā ģimene tika atzinīgi novērtēta Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs 2019”, nominācijā “Ģimene lauku sētā”, iegūstot Gada balvu “Sējējs” (bronzas statuju). Apmeklējuma laikā Andris mums apstiprina, ka viņam ar 0,5 ha ir pilnīgi pietiekami, jo viņš spēj kontrolēt visu procesu no sēklas līdz pat produkta pāstrādei. Andris mums sīki un smalki pastāstīja par kaņepju šķirnēm un izskaidroja atšķirību starp sējas kaņepi un kaņepi ko izmanto, lai iegūtu apreibinošanas vielas. Uzzinājām par to kāpēc ir nepieciešamas iegādāties tikai sertificētās sēklas, kā sēt, novākt un kult ražu. Andris izstāstīja arī par nesen notikušo nelaimi, kad krusas laikā tika sasisti visi izaudzētie stādi un kā ģimenei izdevās saglābt šī gada ražu, sasējot to pilnīgi to jauna.

Pirmais iespaids par lauku sētu bija ļoti labs – skaista, sakopta apkārtne un rūpīgi pārdomāts interjers ar odziņu. Izveidotas vairākas telpas, lai apmeklējums, kas ilgst apmēram 1.5h būtu saistošš un visaptverošs katram interesentam. Kā pirmo apmeklējām telpu ar nosaukumu - Kaņepju skola. Kā pastāstīja Andris, kaņepju skola tika izveidota, lai radītu neformālu vidi zināšanu, kas saistīts ar kaņepēm, iegūšanu. Andra stāstījums mums deva iespēju pasplašināt savas zināšanas par ieguvumiem ko sniedz kaņepju augs. Paralēli mums bija iespēja nodegustēt arī saimniecībā radītos produktus – augsti spiestu kaņepju sēklu eļļu, mutā kūstošu, kraukšķīgu un pašceptu kaņepju maizi ar bagātīgi uzziestu zemesriekstu un kaņepju sēklu sviestu un musli proteīna batoniņus, klāt baudot gardu un nomierinošu kaņepju tēju. Tālāk apmeklējām jaunizveidoto kaņepju muzeju, kas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā. Muzeja mērķis ir veicināt kaņepju augu un tā daudzpusīgās izmantošanas iespējas. Saimnieks pastāstīja par iespēju piedalīties vairākās apmācībās, piemēram, iegūt praktiskas zināšanas un iemaņas kā nosiltināt māju ar kaņepju spaļiem, ievadu sējas kaņepju kultivēšanā vai uzzināt kā uzsākt savu kaņepju biznesu. Muzeja telpās mēs varējām aplūkot pašgatavotu kaņepju papīru un būvniecībā izmantojamu materiālu paraugus.

Apmeklējuma noslēgumā saimniecības mazajā, īpaši radītajā veikaliņā mums bija iespēja iegādāties vairākus no kaņepēm radītus produktus - kaņepju eļļu, kaņepju garšvielas(kaņepju un ķiploku, kaņepju un paprikas, kaņepju un diļļu) un sēklas, musli proteīna batoniņus un kaņepju karameli uz kociņa. Pēc saimniecības apmeklējuma ieguvām atziņu, ka šeit ir vieta, kur ģimenes sapņi piepildās. Vieta, kur izrauties no ikdienas rutīnas, rast iedvesmu un baudīt Latgales burvību.

"Lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu ražošanā. Salmu paneļu būves montāža."

2020.gada 22.maijā norisinājās praktiskais seminārs "Lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu ražošanā. Salmu paneļu būves montāža." Starpvalstu projekta “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās" (Projekta nr. 19 00 A019.333 000004) ietvaros,jau no paša rīta devāmies uz uzņēmuma SIA "STP Seno tehnoloģiju parks" ražotnes telpām Jaunpidriķos, Burrnieku pagastā, Burtnieku novadā. Jānis Saulītis mums pastāstīja par ražošanas tehnoloģiju un svarīgākajām niansēm. Mums bija iespēja aplūkot arī ražošanas iekārtas. Vēlāk devāmies uz vietu, kur šobrīd norit salmu paneļu būves montāža. Katrs pasākuma dalībnieks varēja pielikt savu roku paneļu uzstādīšanā. Montāžas procesa laikā pasākuma dalībniekiem bija iespēja vērot arī eksperimentu - salmu paneļa parauga degšanas testu. Blakus paraugam tika novietota lodlampa un tas tika dedzināts ar atklātu liesmu no vienas puses. Dalībniekiem bija iespēja vērot kā vairāku desmitu minūšu garumā karstums tā arī otru pusi nesasniedza.

Salmumaja.lv

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Biedrība "No Salacas līdz Rūjai" aicina uz praktisko semināru "Lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu ražošanā. Salmu paneļu būves montāža"

Starpvalstu projekta “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai ” un tās sadarbības

partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās" (Projekta nr. 19 00 A019.333 000004) ietvaros .

Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” rīko tikšanos ar projekta ekspertiem, uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem par tēmu - kūdrāju un kūdras purvu revitalizācija un iespējamā izmantošana uzņēmējdarbībā

Norises vieta: Atpūtas komplekss “Avoti”, Burtnieku novads, Valmieras pagasts, Valmiermuiža

Norises datums: 2019.gada 26.novembris

Norises laiks: plkst.10.00

Pasākuma programmu skatīt ŠEIT

Biedrība “No Salacas līdz Rūjai” rīko darba grupas un iesaistīto uzņēmēju semināru par tēmu – kūdrāju un kūdras purvu revitalizācija un iespējamā izmantošana uzņēmējdarbībā

Norises vieta: Kocēnu Kultūras nams, Alejas iela 3, Kocēni, Kocēnu pag., Kocēnu nov., LV-4220

Norises datums: 2019.gada 31.oktobris

Norises laiks: plkst.14.00

Pasākuma programma pieejama ŠEIT

Aicinām uz semināru – lauku dienu “Piemērotāko kultūraugu izvēle transformētajās platībās. Plūškoku audzēšana un šķirņu izvēle atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem. Melnā plūškoka ogu recepšu meistarklase.”

Latvijas uzņēmēju, VRG "No Salacas līdz Rūjai" un "Vidzemes lauku partnerība "Brasla" teritoriju pārstāvjiem

Norises laiks: 2019. gada 25.septembris, plkst.11:00 - 14.00 un 14.30 -17:00

Norises vieta: “Līveni”, Burtnieku novads, Rencēnu pagasts un Rūjienas novada Tautskola, Skolas iela 8A, Rūjiena, Rūjienas pilsēta, LV-4240

Sīkāk programmu skatīt ŠEIT

Latvijas uzņēmēju, VRG "No Salacas līdz Rūjai” un Vidzemes lauku partnerības "Brasla" teritoriju pārstāvju pieredzes apmaiņas pasākums Kurzemē

Turpinot mūsu iesākto rakstu sēriju par starpvalstu projekta “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās” (Projekta nr. 19-00-A019.333-000004) aktivitātēm, piedāvājam Jums ielūkoties kā mums gāja 2 dienu braucienā uz Kurzemi.

PDF failu skatīt ŠEIT

Carousel imageCarousel imageCarousel image

Vietējās rīcības grupas "No Salacas līdz Rūjai" projekta dalībnieku pieredze Vācijā

1.posma aktivitātes starpvalstu projektam “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās” (Projekta nr. 19-00-A019.333-000004) rit pilnā sparā, tāpēc esam sagatavojuši rakstu sēriju un aicinām atskatīties uz to, kā mums gāja 6 dienu mācību un pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju.

PDF failu skatīt ŠEIT

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Aicinām pieteikties Latvijas uzņēmēju ,VRG No Salacas līdz Rūjai” un Vidzemes lauku partnerības "Brasla" teritoriju pārstāvju pieredzes apmaiņas pasākumam Kurzemē no 10.-11.augustam

Starpvalstu projekta “Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos , kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai ” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās" (Projekta nr. 19-00-A019.333-000004) ietvaros, aicinām pieteikties pieredzes apmaiņas pasākumam Kurzemē no 10.-11.augustam.

Dalībai pasākumā pieteikties līdz 6. augustam. Pieteikšanās un sīkāka informācija pa telefoniem 22844230 vai 29188612 , e-pastā salacaruja@gmail.com

Pasākuma programmu skatīt ŠEIT

Apstiprināts starpvalstu sadarbības projekts „Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās”

Lauku atbalsta dienests ir apstiprinājis starpvalstu projektu Nr. 19-00-A019.333-000004 „Dzīves kvalitātes paaugstināšana lauku reģionos, kopjot tradicionālās vērtības VRG “No Salacas līdz Rūjai” un tās sadarbības partneru Latvijā un Vācijā darbības teritorijās”, kas tika iesniegts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros. Projektā plānotās aktivitātes tiks īstenotas kopā ar projekta sadarbības partneriem – vietējo rīcības grupu Vidzemes lauku partnerību “Brasla” un Vācijas vietējo rīcības grupu “Flechtinger Hohenzug”.

Sadarbības projekta mērķis ir īstenot pasākumu kopumu,kas sekmēs VRG un tā sadarbības partneru darbības teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un uzņēmējdarbības jomu paplašināšanos,kas ilgtermiņā paaugstinās dzīves kvalitāti lauku reģionos un saglabās mūsu pamatvērtības.Projektā plānotās darbības uzņēmējiem dos ierosmi un zināšanas izmatot līdz šim neizmatotus resursus,un tie ir- vērtīgu kultūraugu audzēšanas iespējas izstrādātos (degradētos)kūdrājos,to izmatošanas dažādošana un jaunu materiālu ražošanu, izmantojot lauksaimniecības blakus produktus. Projekta rezultāti pozitīvi ietekmēs jaunu pakalpojumu veidošanos kā arī tiks iegūti produkti ar augstu pievienoto vērtību.

Ir sastādīts pasākumu un aktivitāšu plāns 2 gadu garumā:

  1. 2019.gada 21.-26. jūlijs. 6 dienu mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz Vāciju. Eksperts – Māris Narvils(LLKC), Jānis Saulītis.

  • Mācības un objektu apmeklējumi. Pieredzes apguve par piemērotāko kultūraugu izvēli revitalizētās teritorijās, par Plūškoku audzēšanu, šķirņu izvēli un produktu pārstrādi. Teorētisks un interaktīvs seminārs. Plūškoku dārzu apmeklējums. Degredāto teritoriju apsaimniekošana un lauksaimniecības blakusproduktu izmantošana būvmateriālu ražošanā.

  1. Vācu partneru- VRG ,,Flechtinger Hohenzug " speciālistu, Hohe Borde pašvaldības darbinieku un teritorijas uzņēmēju vizīte Latvijā. 2019.gada rudens. Eksperts - Māris Narvils.

  • Plūškoku audzēšanas pieredze Latvijā, teorētiskais un praktiskais seminārs;

  • Plūškoku un dzērveņu audzētāju saimniecību apmeklējumi ( z/s "Meldri" Nīcas novads, SIA Very Berry, Apes novads);

  • Praktiskais seminārs - darbnīca. Plūškoku augļu un produktu pagatavošana saskaņā ar Vācu parneru receptūrām.

  1. LIFE “REstore” projekta (https://restore.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/) radītā degradēto kūdrāju novērtēšanas instrumenta pielietojuma izmēģinājums pilotteritorijā. ( Kocēnu novads, 2019. gada oktobris)

  • Aktivitātē iesaistīti konsultanti no SIA Silava- Ainārs Lupiķis un LU - Inese Silamiķele.

  1. Dabas un l/s blakusproduktu izmantošana būvniecībā. Pieredzes pārneses pasākums - būvniecības paraugu/objektu apmeklējums. (Pierīgas reģions, Madonas novads, Rēzeknes novads) 2020.gada pavasaris. Eksperts - Jānis Saulītis.

  2. Praktiskais seminārs darbnīcā "Dabas un lauksaimniecības blakusproduktu izmantošanu būvmateriālu izgatavošanā”. Eksperts - Jānis Saulītis.

  3. Praktiskais seminārs darbnīcā. Tradicionāli un inovatīvi produkti no plūškoku ziediem un augļiem.

  4. Projekta noslēguma Konference 2020.gada 2. vai 3. cet. Projekta rezultātu apkopojums.

Projekta laikā tiks sagatavoti un iespiesti metodiskie materiāli:

  • Jānis Saulītis "Dabas un lauksaimniecības blakusproduktu izmantošanu būvmateriālu izgatavošanā";

  • Inese Silamiķele, Ainārs Lupiķis. Informatīvā materiāla izdošana “Degradēto kūdrāju novērtējums un kartēšana”;

  • "Restore" instrumenta sagatavošana (datu atlase)un pielietojuma rezultāti trijās VRG partneru pilotteritorijās.

Starpvalstu projekts "bioekonomikas aspekta ieviešana un prasmju pārnese uzņēmējdarbībā un dabas resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā biedrības “no salacas līdz rūjai” un tās partneru- Latvijā un Vācijā, darbības teritorijās"

Līguma parakstīšana

Šodien, 17. septembrī, biedrības "No Salacas līdz Rūjai" valdes locekle Daiga Siliņa kopā ar valdes priekšsēdētāju Eviju Nagli parakstīja ilgi gaidīto līgumu ar Vācijas pašvaldības birģermeistari un LEADER grupas vadītāju Steffi Trittel par sadarbību starp Vācijas un mūsu LEADER grupām - biedrību "No Salacas līdz Rūjai" un Vidzemes lauku partnerību "Brasla".

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image

Starpvalstu projekts "bioekonomikas aspekta ieviešana un prasmju pārnese uzņēmējdarbībā un dabas resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā biedrības “no salacas līdz rūjai” un tās partneru- Latvijā un Vācijā, darbības teritorijās"

Vizītes norise

No š.g. 23.-25. maijam biedrības „No Salacas līdz Rūjai” valdes priekšsēdētāja Evija Nagle un biedrības darbinieces Daiga Siliņa un Aija Žideņa devās vizītē uz Saksijas-Anhaltes pavalsts galvaspilsētu Magdeburgu Vācijā. Vizītes mērķis bija sagatavošanās starpvalstu sadarbības projekta norisēm.

  1. maijā pl.13.00 , iepriekš norunātajā vietā Magdeburgā tikāmies ar Štefiju Triteli ( Steffi Tritell), Hohes Bordes (HOHE BORDE) pašvaldības vadītāju un vietējās rīcības grupas “Fleštinger Hohenzug” (Lokale Aktions gruppe "Fleshtinger Hohenzug") valdes locekli.

Pirmā vizīte notika pašvaldības domē, kur tikām sagaidītas ar īpaši sagatavotu apsveikuma plakātu ēkas vestibilā. Tikām iepazīstinātas ar vietējās rīcības grupas sagatavoto programmu. Turpinājumā notika savstarpējā iepazīšanās un vizītes mērķu izklāsts. Sarunā piedalījās jau pieminētā pašvaldības vadītāja , VRG valdes locekle, VRG starptautiskā projekta “Plūškoka ceļš” vadītāja un pašvaldības attīstības departamenta speciālists Maiks Schulzs.

Atbildot uz mūsu izvirzīto sadarbības piedāvājumu – degradētu teritoriju iespējamu atgriešanu uzņēmējdarbības vajadzībām vai sabiedrības un mājsaimniecību lietošanai, Tritelles kundze pastāstīja par pašvaldības līdzšinējām darbībām, kas visādā ziņa risina šo mērķi. Ņemot vērā to , ka pašvaldībā vidēji gadā piedzimst 200 bērnu , ir jābūt programmām , kas atbalsta jaunās ģimenes. Ir izveidots projekts “Jaunais pērk veco” – tā ir kustība , kur jaunā ģimene saņem finansējumu vecu dzīvojamo ēku iegādei. Pašvaldība finansē veco māju renovāciju. Mājas, kas vecākas par 25 gadiem saņem atbalstu energoefektivitātes programmā ( siltināšana, alternatīva apkure un citi) Atbalsts apjoms tiek aprēķināts , izejot no bērnu skaita ģimenē. Šie soļi lielā mērā samazina veco ēku tālāku sairšanu, kas neizbēgami notiek ,ja mājas īpašnieki ir devušies citās gaitās un mantinieki nav ieinteresēti namu apsaimniekošanā. Sabiedrība/ uzņēmēji tiek mudināti nākt ar priekšlikumiem vecu ēku jaunam pielietojumam. Mums tiks parādīti labie piemēri šajā jomā- vecas ēkas renovētas un atdotas uzņēmēju vajadzībām. Mēs tiksimies ar uzņēmējiem biznesa inkubatorā, kas iekārtots vecā skolas ēkā. Zīmīgi , ka arī Magdeburgas apgabalā , līdzīgi kā pie mums notiek skolu samazināšanas process. ”Ciemos ir jāienes dzīvība, ir jāizmanto veco skolu telpas!”- tā saka Tritelles kundze. Viņa īsumā pastāsta arī par pašvaldības funkcijām un attīstību. Pašvaldība ir izveidojusies apvienojoties 14 mazām pašvaldībām . Šī reforma Vācijā notikusi 2014.gadā. Pašvaldībā dzīvo 19 000 iedzīvotāji , tā aizņem 17 000 h , reljefs ir līdzens. Zeme ir auglīga un jau no tāliem pirmsākumiem šeit cilvēki ir nodarbojušies ar cukurbiešu audzēšanu. Šī lauksaimniecības kultūra ir dominējoša arī šobrīd. Vienīgi cukura ražošana nu ir koncentrēta lielajos pārstrādes uzņēmumos, nevis mazajās manufaktūrās, kā senāk. Budžets no iedzīvotāju ienākuma nodokļiem ir ap 80 miljoniem EUR gadā. Pašvaldība nodrošina visas galvenās iedzīvotāju vajadzības- skolu ( 600 bērnu mācās 4 pamatskolās), bērnu dārzu ( 1700 bērnu ir vecumā no 1-10 gadiem) un doktorātu darbību, uztur rūpes par uzņēmējiem, apzinoties , ka viņu budžetā iemaksātie nodokļi ir pašvaldības iztika. Bez tam – pašvaldība atbalsta vietējo krājaizdevu sabiedrību un sadarbojās ar 15 sabiedriskajām organizācijām , kas ir arī VRG biedru sastāvā. Pašvaldība sniedz plašu pakalpojumu spektru vietējām kopienām, uzņēmējiem: konsultē likumdošanā, grāmatvedības kārtošanā. Nav domāts radīt jaunas rūpnīcas, bet attīstīt vietējo mazo uzņēmējdarbību. Pašvaldība sadarbojas ar vietējo rīcības grupu. Sabiedriskā labuma projektiem tā ir LEADER programmas līdzfinansētāja. Realizētie projekti ir nesalīdzināmi lielāki nekā LV – 500 000 EUR ir zemākais slieksnis. Par cik atbalsta intensitāte svārstās 40-45% robežās , saprotams, ka līdzfinansējums ir liels. Pašvaldība to maksā , vienlaicīgi mudinot VRG iesniegt tai prioritārus projektus. Tiek domāts par mūsdienīgu darba formu piedāvājumu- ar LEADER atbalstu tiek realizēti digitalizācijas un attālinātā darba projekti. To iesniedzēji ir gados jauni uzņēmēji un sievietes.

Sarunas turpinājumā attīstības speciālists Maiks Schulzs pastāsta par sadarbību ar VRG Stratēģijas izstrādes darbā un vietējās kopienas aktivizēšanā. Savukārt Ursula Duchrow mūs iepazīstināja ar viņu rīcības grupas un Austrijas VRG Vulkānzeme sadarbības projektu “Plūškoka ceļš ”http://www.holli-holler.de/ Izskanēja interesants piedāvājums - kļūt par šī projekta trešo partneri! Tas iespējams varētu notikt tālākā nākotnē.

Pēc vizītes pašvaldībā tikām aicinātas apmeklēt vietējās rīcības grupas realizētos projektus. Tā kā finansējuma lielāko daļu sedz pašvaldība, droši varam apgalvot, ka lielākoties tie ir sabiedriskā labuma kopprojekti. Kā pirmo apmeklējām atklāto baseinu. Tas par ļoti draudzīgu samaksu ir pieejams visiem iedzīvotājiem no maija līdz septembrim. Unikāls ar īpašo ūdens attīrīšanas paņēmienu- filtrēšanu caur dabīgiem grunts elementiem un oļiem. Tas ir lielākais šāda veida publiskais baseins Saksijas – Anhaltes pavalstī. Turpinājumā tikām iepazīstinātas ar uzņēmējdarbības atbalsta projektu, kur aitkopības saimniecība bija iegādājusies speciālo transportu dzīvnieku pārvešanai uz attālām ganībām. Lai mēs vairāk uzzinātu par vietējās rīcības grupas “Fleštinger Hohenzug” starptautiskās sadarbības projektu “Plūškoka ceļš”, tikām aizvestas un projekta ietvaros sastādīto plūškoku dārzu. Stāstījums par dažnedažādām aktivitātēm bija ļoti interesants. Sākot no augu kopšanas , līdz ogu ievākšanai un dažādajām pagatavošanas receptēm. Turpinājumā apmeklējām senjoru dienas centru. LEADER finansējumu senjoru biedrības saņem katram uzrakstītajam projektam, jo viņi tiek atzīti par VRG aktivitāšu mērķgrupu. Pirmās dienas nobeigumā apmeklējām greznu klasicisma stilā celtu pili Shhlosā. Objekts bija nozīmīgs ar to, ka LEADER finansējums ir ticis izlietots vairākus hektārus plašā pils dārza restaurācijai . Šodien tas ir maksimāli pietuvināts autentiskajam franču pils dārza stilam.

24.maija programma iesākās ar vietējās tūrisma asociācijas biedru sanāksmes apmeklējumu. Pats būtiskākais ko piefiksējām šajā sanāksmē bija tas , ka tika uzsvērts cik svarīga ir tūrismā iesaistīto uzņēmēju sadarbība. Viņiem ir izveidoti dažādi tematiskie tūristu ceļi- kā piemēram “Cukura un biešu ceļš”, “Saldās durvis”, “Sāls durvis”. Asociācijas vadītāja uzsvēra, ka svarīgi ir uzzināt arī par negācijām, ja kāds nav bijis apmierināts, nav saņēmis to ko gaidīja. Pie kļūdām ir jāstrādā , nav šaubu , ka tādas rodas tiem , kuri darbojās. Ir izdotas ļoti pārdomātas un informāciju bagātas brošūras- ceļveži. Brošūru sagatavošana ir uzticēta profesionāļiem- fotogrāfiem un dizaineriem. Tas labi redzams vērojot brošūru “Garšīgums no dzimtenes virtuves”. Kā nākamais objekts bija vietējā sākumskola. Tur notika bērnu aktivitātes kopā ar apdrošināšanas kompāniju. Apdrošinātāji par mērķauditoriju pareizi ir izvēlējušies bērnus, jo viņi ieklausās visā , kas ir interesants un pamācošs. Ir skaidrs , ka tas tiks izstāstīts mājās. Ļoti vērienīgu pašvaldības un VRG projektu mums parādīja attālākajā ciematā – baznīcas jumta , ērģeļu un iekštelpas rekonstrukcija. Finansiāli lielākais projekts. Lai gūtu plašāku ieskatu uzņēmējdarbības attīstībā, mums izrādīja vienu no lielākajām cukurbiešu saimniecībām. Mūs uzņēma saimnieks , cienājot pie kafijas galda , izstāstīja par attīstības vēsturi, kā ēkas pēc kara iegādājās viņa vecāki, kādi ir šodienas plāni un izaicinājumi. Cukurbiešu audzēšana reģionā palielinās, tas dod ievērojamus ienākumus gan pārdodot izejvielu cukura ražotājiem , gan saņemot ES tiešmaksājumus. Šobrīd cukura pārstrāde notiek lielajos korporatīvajos uzņēmumos, kuru akcionāri ir arī izejvielas ražotāji. Slogs teritorijai ir mazās , pamestās cukura ražotnes. Tās mūsu apmeklētajā teritorijā vien bija divas. Mēs uzdevām jautājumu Maikam Schulzam – ko plānojat iesākt? Minējām , ka tieši šo problēmu risināšana ir mūsu plānotajās sadarbības projekta aktivitātēs. Vizītes turpinājumā apmeklējām skolas jaunbūvi un jauniešu centru.

Nobeiguma sarunu veltījām plānotā sadarbības projekta mērķu izklāstam. Secinājām , ka abu valstu partneriem aktuālas ir degradētu teritoriju sakārtošana un izmantošana saimnieciskiem mērķiem. Pastāstījām , ka mūsu darbības teritorijā ir izstrādāti kūdras purvi, kas kļūst par CO2 piesārņojuma palielinātājiem. Ko efektīvu ar tiem iesākt, vai tur ir iespējam kāda nebūt uzņēmējdarbība? Sadarbības projektā mēs vēlamies uzzināt par Saksijas-Anhaltes pieredzi šajā jomā un iespējām to pārņemt. Apmeklētajā reģionā , kas atrodas Magdeburgas pievārtē, norit intensīva lauksaimniecība. Austrumvācijas daļā pēcpadomju gados , līdzīgi kā pie mums, teritorijās ir palikušas pussabrukušas padomju laiku būves. Vecās cukura rūpnīcas un kolektīvo saimniecību būves ir kļuvušas par graustiem. Kopā ar vācu partneriem mūsu mērķis ir piesaistīt augsti profesionālus vides speciālistus , kuri varētu mūs pamācīt kā racionālāk sakārtot šos objektu. Papildus tam mūs interesē apmainīties pieredzē par salmu izmantošanu lauku māju būvniecībā. Mēs bijām vienādās domās par to, ka aizvien vairāk mūsu sabiedrības locekļi izvēlas dzīvot zaļi, netērēt neatjaunojamu dabas resursus , bet pēc iespējas izmantot atlieku produktus jaunu būvmateriālu izgatavošanai. Mēs vēlējāmies atrast līdzīgi domājošus Vācijas pusē.

Carousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel imageCarousel image